Iepazīstam “Senču prasmes” Slovēnijā

Projekta Nr. 18-00-A019.333-000017 “No tradicionālām amata prasmēm līdz mūsdienu ilgtspējīgiem lauku tūrisma produktiem” ietvaros no 2.-5.decembrim 6 cilvēki devās uz Slovēniju, lai iepazītu, kā senču prasmes un tradīcijas tiek uzturētas mūsu sadarbības partnera valstī Slovēnijā – vietējā rīcības grupā Heart of Slovenia. Braucienā devās Aizkraukles rajona partnerības Padomes priekšsēdētājs Jānis Freimanis, Inguna Žogota (biedrība “Baltaine”), Aija Dace Tiltiņa (biedrība “Jes”), Anta Kučere (ZS “Janavas”), Baiba Kellere (biedrība “Jaunjelgavas kultūras veicināšanas biedrība”) un Lāsma Kukule.

Lūk, ko par šo braucienu saka paši braucēji:

Aija Dace Tiltiņa, biedrība “JES”

“Seno ieražu un tradīciju veiksmīga pārmantošana un izpratnes veidošana par tām arī Latvijas jauniešos – tas būtu vērtīgs šī projekta devums, ko es centīšos turpināt darbā ar jauniešiem, veidojot dziļāku izpratni par mūsu senču prasmēm. Brauciens bija ļoti organizēts un izzinošs.”

 Baiba Kellere, biedrība “Jaunjelgavas kultūras veicināšanas biedrība”

“Patīkams, izjūtām un emocijām bagāts brauciens. Iepazinu vietējās rīcības grupas darbības,  mājražotājus, amatniekus. Braucām iegūt jaunas zināšanas, jaunu pieredzi, bet lielākā vērtība – ne tikai iegūt jaunus kontaktus un gūt jaunas iespējas, bet iepazīt arī savējos, veidot ciešāku sadarbību starp latviešiem. Mūsu lieliskā komanda ieguva neatsveramu pieredzi un jaunus sadarbības partnerus. Vērtīga ir gūtā atziņa, ka visos projektos iesaistās arī pašvaldības vadība. No viņu teiktā – svarīgs ir cilvēks, uz kuru būtu jātiecas arī mūsu pašvaldībām.”

 Anta Kučere, ZS “Janavas”

“Uz šo Aizkraukles rajona partnerības darbību šobrīd skatos savādāk, jo viņi iegulda lielu darbu, lai Partnerības robežās uzņēmējus izglītotu, jo, apceļojot svešas zemes, var redzēt, kā ļaudis prot izmantot līdzekļus un izmantot tos reģiona attīstībai. Slovēņiem ir līdzīgi, kā mums, 2,3 miljoni eiro 2014.-2020.gada projektiem. Viņi ir izmantojuši šos līdzekļus gan kultūrai, gan biznesam, izglītībai, popularizējot savas senās ieražas. Mums arī jāstrādā vēl vairāk, lai tās popularizētu. Un novērtētu tās. Paskatoties uz to visu, arī mēs, visi seši, sapurinājāmies!”

 Inguna Žogota, biedrība “Baltaine”, Radošā māja

“Esmu ļoti priecīga par šo braucienu! Apbrīnoju, kā divās dienās var tik optimāli, kompakti un vērtīgi mums parādīt mazu daļiņu no Slovēnijas, mazu daļiņu no viņu aktivitātēm, tā, lai mēs šajā valstī iemīlētos un gribētu braukt vēl. Esmu nolēmusi vairākas slovēņu aktivitātes ieviest arī Radošās mājas darbībā. Noteikti veidošu jaunu produktu – deju un rotaļu meistarklases, kurās varētu iepazīstināt apmeklētājus ar mūsu lokālajām tradīcijām, gadskārtu spēlēm. Vēl jādomā par mūsu produktu noformējumu. Lielisks piemērs bija maizes cepšanas meistarklase, kurā paši savām rokām veidojām maizi, uzklausījām cepēju padomus un klausījāmies viņu stāstos. Un pats brīnišķīgākais – saņēmām pašu veidoto maizi nākamajā dienā, glīti iesaiņotu un noformētu, lai varētu atvest uz Latviju.”

 Lāsma Kukule

“Pirmajā dienā bijām uz iepazīšanās vakariņām krogā, kuru atvēruši vietējie jaunieši, kuri paši tur arī strādā. Tur bija omulīga atmosfēra un iespēja smelties idejas par to, kā, ja jauniešiem savā pilsētā nav īsti ko darīt, tad darbu un izklaides vietu var radīt paši.

Otrajā dienā, jau no paša rīta devāmies uz Kamnikas novada domi, kurā tikāmies ar viņu organizācijas pārstāvjiem. Šīs prezentācijas laikā uzzinājām ne tikai par šo projektu, bet par visu, ko viņi pēdējā laikā ir izveidojuši un organizējuši, kā arī apspriedām šo tēmu ar dalībniekiem no Polijas un Gruzijas, uzzinot par organizāciju darbību un pārvaldi viņu valstīs.

Tad sākām apskatīt visus projektus, kuriem viņi ir palīdzējuši attīstīties, sākot ar maizes cepšanas darbnīcu, kur paši izcepām slovēņu tradicionālo Ziemassvētku maizi un pēc tam tikāmies ar viņu deju kolektīvu, kuri mums iemācīja dažas no savām tradicionālajām dejām, kuras nemaz neatšķīrās no mūsu, latviešu, tautas dejām.

Pēc šīm aktivitātēm devāmies uz restorānu, kurā pavāri prezentēja ēdienus, kuri ir iekļauti programmā “Taste of Kamnik”. Bija iespēja ne tikai nogaršot Slovēņu tradicionālos ēdienus, bet arī noklausīties prezentāciju, kurā tika izklāstīta šo ēdienu rašanās vēsture un tas, kā šos ēdienus viņi ir mainījuši, lai pakļautos mūsdienu tendencēm.

Pēc viena garšīga piedzīvojuma uzreiz devāmies uz otru, kur vietējie eko-fermas īpašnieki demonstrēja savus produktus. Kalna pakājē esošā saimniecība ražo daudz tiešām interesantus un garšīgus gaļas izstrādājumus un dzērienus, kuru izejvielas arī tiek audzētas šajā fermā.

Dienu noslēdzām ar došanos uz valsts galvaspilsētu, kurā apmeklējām tirdziņu. Pats pilsētas izskats un rotājumi nemaz neatšķīrās no mūsu pašu Rīgas.

Otrās dienas rītu iesākām ar pils apmeklējumu, kurš bija veidots kā neliels uzvedums, kurā piedalījās aktieri. Viņi izstāstīja nedaudz par pils vēsturi laikos, kad tur saimniekoja viens saimnieks.

Uzreiz pēc tam devāmies pie herbalistes, kura mūs cienāja ar sevis audzētu augu tēju un dažādiem gardumiem, paralēli stāstot par katra auga pozitīvajām iezīmēm. Uzreiz pēc tam devāmies atpakaļ uz pili baudīt pusdienas, kuras gatavotas no iepriekš pieminētajiem augiem.

Sanāca apciemot ģimeni, kuri savā īpašumā ir izveidojuši darbnīcu, kurā var veidot māla izstrādājumus un to mēs arī izmēģinājām. Daļa no komandas filcēja, bet otra daļa, kurā biju es –veidoja māla trauciņus.

Pēdējās projekta vakariņas ēdām vietējā viesu namā, kur izrunājām visu projektā redzēto un satikām pašu organizācijas prezidentu, kurš laipni ar mums dalījās savā pieredzē, darbā pašvaldībā un organizācijā. Pēc vakariņām devāmies uz viesnīcu un gatavojāmies ceļam mājup.

Nākošajā dienā, pirms lidojumiem atpakaļ, pietika laika izstaigāt Kamniku, aplūkojot populārākos  tūrisma objektus.

Pēc šī visa piedzīvotā man ir doma veidot uzņēmumu, kas atbalsta latviskās tradīcijas. Pirts tradīcijas.”

“Liels paldies šī projekta veidotājiem! Tā bija lieliska iespēja redzēt, kā Slovēnijā ļaudis tur cieņā savas senču tradīcijas, kā viņi tās popularizē un rada prieku no tā sev un citiem. Brauciens bija ļoti labi organizēts gan no Aizkraukles rajona partnerības puses, gan arī no vietējiem Slovēnijas projekta dalībniekiem un veidotājiem! Un prieks bija kopā būt arī Polijas un Gruzijas projekta dalībniekiem! PALDIES VISIEM! HVALA!”