Veikta teritorijas izpēte par pašpietiekamību pārtikas jomā

Projekta Nr. 23-00-A019.332-000009 “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros tika veikta pārtikas potenciāla izpēte. To sagatavoja Ph.D. Lāsma Aļeksējeva sadarbībā ar Mg.oec. Agnesi Hauku. Izpēte par teritorijas pārtikas pašpietiekamību ir tapusi laika periodā no 2024. gada 8. janvāra līdz 2024. gada 8. jūlijam un sniedz informāciju par šajā laika periodā konstatēto aktuālo informāciju un izpētes gaitā fiksētajiem viedokļiem.

Izpēte tika veikta par Aizkraukles rajona partnerības, partnerības “Kaimiņi”, partnerības “Kūpā” un Bauskas rajona lauku partnerības darbības teritorijām, t.i., Aizkraukles, Augšdaugavas, Bauskas, Preiļu un Līvānu novadiem.

Izpētes mērķis bija izvērtēt teritorijas pašpietiekamību, kas ļautu saprast katras teritorijas kapacitāti un spēju nodrošināt iedzīvotājus, valsts un pašvaldību publiskās iestādes ar lokāli izaudzēto pārtiku.

Galvenie secinājumi par kopējo izpētes teritoriju ir:

1. Izpētes teritorijā (visās 4 partnerību teritorijās) dominē konvencionālās lauksaimniecības prakse, līdz ar to bioloģiski sertificētas produkcijas piedāvājums ir neliels un nepietiekams iedzīvotāju pārtikas groza nodrošināšanai ar augstākas kvalitātes produkciju.
2. Teritorijā kopumā ir daudzveidīgs dārzeņu klāsts – 19 kultūras (dārza pupiņas, tomāti, selerijas, puravi, garšaugi un ārstniecības augi, pētersīļi, rāceņi, ziedkāposti, ķiploki, gurķi, dilles, rutki, kāļi, bietes, ķirbji un kabači, burkāni, sīpoli, kāposti un kartupeļi), tomēr šī daudzveidība ir atšķirīga dažādās partnerību teritorijās.
   • Visdaudzveidīgākais dārzeņu grozs tiek audzēts Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā – 18 kultūraugi, kamēr Aizkraukles rajona partnerības teritorijā tiek audzētas 15 dārzeņu kultūras, partnerības “Kaimiņi” teritorijā 13 dārzeņu kultūras un partnerības “Kūpā” teritorijā 10 kultūras.
   • Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā atrodas 51% no kopējām dārzeņu platībām izpētes teritorijā, partnerības “Kaimiņi” teritorijā 21%, partnerības “Kūpā” teritorijā 16%, bet vismazākās dārzeņu platības ir Aizkraukles rajona partnerības teritorijā (12%).
   • Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā dārzeņkopība ir visvairāk attīstīta, veidojot monokultūru laukus lielākās platībās, kamēr partnerības “Kaimiņi” un partnerības “Kūpā” teritorijās vairāk izplatīti nelielas platības daudzkultūru dārzeņu lauki. Aizkraukles rajona partnerības teritorijā lielākoties dārzeņi tiek audzēti lielākās platībās, bet trešdaļa ir nelielas dārzeņu platības.
3. Izpētes teritorija ir pašpietiekama graudaugu produkcijā un spētu arī aizstāt importa produkciju (piemēram, rīsus) ar vietēji ražotiem graudaugiem.
4. Izpētes teritorija ir dārzeņu pašpietiekama. Izpētes teritorija ir pašpietiekama ar kartupeļiem, sīpoliem, kāpostiem, dillēm. Izpētes teritorija nav pašpietiekama ar bietēm, tomātiem, burkāniem, gurķiem, ķirbjiem un kabačiem.
5. Izpētes teritorija ir pašpietiekama ar pākšaugiem – pupām un zirņiem, kas tiek audzēti aizvien vairāk (lauka pupas un zirņi, bet deficīts būtu ar dārza pupiņām).
6. Izpētes teritorija un arī katra atsevišķas vietējās rīcības grupas (partnerības) teritorija nav augļu un ogu pašpietiekama. Augļi un ogas būtiski trūkst.
7. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pašpietiekamība izpētes teritorijā ir gandrīz pilnīga. Tā ir pašpietiekama ar vistas gaļu, olām un pienu. Vienīgais produkts ar deficītu ir cūkgaļa, tomēr kopumā izpētes teritorijas iedzīvotāji ir pilnībā nodrošināti ar nepieciešamo gaļas apjomu, jo papildus vistas gaļai un cūkgaļai, teritorijā tiek saražots liellopu, aitu, kazu un trušu gaļa.
8. Izpētes teritorijas nodrošinājuma ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku (olām un putnu gaļu) ir nozīmīga lielo uzņēmumu stabilitāte, jo tie spēj nodrošināt iedzīvotāju pārtikas groza nepieciešamību pēc gaļas produktiem un olu produktiem ne tikai katrai mājsaimniecībai, bet varētu kļūt par stabiliem sadarbības partneriem izpētes teritoriju pašvaldību zaļajos iepirkumos (ZPI), spējot nodrošināt gan vajadzīgo produktu klāstu, gan apjomus.

Par Aizkraukles rajona partnerību.

1. Aizkraukles rajona partnerības teritorijas iedzīvotāju pārtikas groza nodrošināšanai gadā būtu nepieciešamas 7542 t dārzeņu un pēc būtības partnerības teritorijā tiek izaudzētas 8693 t dārzeņu, kas teorētiski apjoma ziņā pietiktu novada pašnodrošinājumam ar dārzeņiem. Tomēr, ja tiek vērtēta dārzeņu daudzveidība, tad situācija mainās un vairumā dārzeņu kultūru ir vērojams deficīts.
2. Līdz ar to, lai Aizkraukles rajona partnerības kopiena kļūtu pašpietiekama arī ar vietējiem augļiem un ogām, tai būtu jāpalielina ogulāju platības par vismaz 750 ha, ābeļu stādījumi par vismaz 100 ha, bumbieru stādījumi par 210 ha un pēc izvēles dažādu augļu un ogu stādījumi, lai nodrošinātu ogu pārstrādes produkciju (672 t) un importēto augļu (684 t) aizstāšanu ar vietējiem produktiem, aptuveni 750 ha ar augļudārziem un ogulājiem.
3. Aizkraukles rajona partnerības teritorija ir pašpietiekama ar pienu, bet ar tādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem kā olas, vistas gaļa un cūkgaļa ir nepietiekamos apjomos. Tomēr kopējais saražotās daudzveidīgās gaļas apjoms (9151 t) pilnībā spētu nodrošināt pārtikas grozā aprēķināto gaļas apjomu (1307 t).
4. Aizkraukles rajona partnerības teritorija ir vienīgā, kurā arī 2023. gadā, neskatoties uz KLP SP 2023.-2027.gadam ieviestajām atbalsttiesīgo platību kritēriju izmaiņām, ir palielinājies platībmaksājumu atbalstam pieteiktās platības.
5. Aizkraukles rajona partnerības teritorijā pēc saražotā dārzeņu apjoma pastāv dārzeņu pašnodrošinājums, bet ne pēc dārzeņu daudzveidības – tikai kartupeļiem pastāv pašnodrošinājums, bet citām dārzeņu kultūrām ir vērojams deficīts.

Pilns teksts pieejams te PĒTĪJUMS