Iepazīt senču prasmes pa Jelgavas un Dobeles novadiem

2021.gada 26.un 27.jūlijā mazs bariņš dodas projekta ietvaros pieredzes apmaiņas braucienā uz Jelgavas un Dobeles novadu projekta nr. 18-00-A019.333-000017 “No tradicionālām amata prasmēm līdz mūsdienu ilgtspējīgiem lauku tūrisma produktiem” ietvaros. Viena no Baltaines pārstāvēm stāsta:

“Annas dienas nedēļa sākās ar brīnišķīgu ceļojumu divu dienu garumā uz Jelgavas un Dobeles novadiem, lai paciemotos pie sava amata pratējiem, aizrautīgiem darba rūķiem, uzņēmējiem, kas visu dara no sirds un ar lielu prieku.
Kur tad mēs bijām?

Pirmā pietura bija Šitake sēņu audzētava “Trubenieki”. Saimnieks izgājis cauri gan veiksmēm, gan neveiksmēm un tomēr dara! Dara labi un lietpratīgi! Pie viņa brauc mācīties un pirkt jau gatavu produkciju. Šitake sēne ir jāprot izaudzēt. Tik daudz smalkumu un tik daudz klupšanas akmeņu, kamēr to iemācās… Mēs baudījām gardo sēņu zupu, sēņu sviestu un sēņu maizi.

   

Tālāk mūsu ceļš aizvijās uz Lielplatones muižu, kur apskatījām izcilo zvanu kolekciju un Vešūzi. Zvanu skaņas… satiktā Roze… senās veļas mazgāšanas tradīcijas un smarža, kas tur bija, atsauca atmiņā bērnību, kuru pavadīju Talsos… arī tur bija vešmāja…

 

Pusdienojām turpat, Lielplatones muižā, cienājāmies ar Z/S “Vārpas” dažādiem interesantiem ēdieniem. Tā ir zaļi domājoša ģimenes saimniecība Jelgavas novada Elejā, kas kā pilna cikla saimniecība specializējusies svaigu dārzeņu audzēšanā un pārstrādē, izgatavojot dažādus sālījumus, skābējumus, dārzeņu konservus un mērces. Saimniecība ir Straupe Slow food biedrs, LTRK biedrs, Latvijas Mājražotāji biedrs, Latvijas Dārznieks biedrs, JZK biedrs. Saimniecībai ir pārtikas kvalitātes zīme Zaļā Karotīte! Mums ļoti garšoja viss! Un fantastiski gardā torte no pupiņām/spinātiem, ar melleņu ievārījumu un krēmu!

 

Interesantus stāstus no savas pieredzes sadarbībā ar Jelgavas puses uzņēmējiem stāstīja Lauku partnerības “Lielupe” pārstāve Videga Strautniece. Jelgavas un Dobeles pusē uzņemēji ir rosīgi! Ir tapusi brīnišķīga reklāmas bukletu kolekcija par katru uzņēmēju. Šīs reklāmas kartiņas var redzēt daudzos tūrisma objektos, tādā veidā rosinot ceļotājus apmeklēt arī uzņēmējus un iepazīties ar viņu darbu.

Pirmās dienas vakarpusē ieradāmies Kultūras un atpūtas centrā “Bērze”, kur strādā viena sieviete, kas ir šī centra īpašniece!!! Sieviete ar tik daudziem talantiem! Skolotāja, kultūras darbiniece, floriste, dārzniece, pasākumu organizatore… un tā varētu saukt vēl un vēl! Iepazinām Aiju Cimermani, kas tagad dzīvo Bērzes pagastā, bet nākusi no Ļaudonas puses. Vakars bija piepildīts ar daudziem pieredzes stāstiem no viņas dzīves!
Nākamās dienas rīts un brokastis joprojām Bērzes vecajā skolā, kur tagad Kultūras un atpūtas centrs… Un dodamies ceļā!

Iepazīstamies ar šuvēju Ivetu Matesu, un keramiķi Ievu Jurku. Divas fantastiskas uzņēmējas, kas mīl savu darbu, dara un rada! Mums bija, ko redzēt un priecāties! Puiši brīnījās – ko tās meitenes tik ilgi kavējas pie tās šuvējas… Bet – kā tu nevari nekavēties! Ir taču viss jāaptausta, jāuzmēra, jāatrod savs! Bija ko redzēt un bija, ko iegādāties! Mājās atvedām gan krekliņus, gan priekšautus, spilvenus… un krūzītes!

 

Vēl paguvām šajā dienā apmeklēt Bērzes dzirnavas un Z/S Saliņas.

Bērzes dzirnavas ir ievērojams tehnikas piemineklis. Tās ir celtas 1863.gadā, vēlāk vairākkārt pārbūvētas. Bērzes ūdens dzirnavu komplekss ar derivācijas kanālu un aizsprostu ir vienīgais darbojošais Latvijā, kurā ar ūdens spēku tiek veikta graudu pārstrāde (šobrīd gan tā, uz laiku, netiek veikta). Orvils Heniņš sava vectēva īpašumu atguva 1991.gadā. Pagāja vairāki gadi smagā darbā, remontējot ēku, sakārtojot dzirnavu iekārtas darbam un rekonstruējot aizsprostu-novadbūvi. Pašlaik tās ir vienas no retajām dzirnavām Latvijā, kas vēl darbojas. Te var malt graudus, izgatavot putraimus un grūbas. Vēl ir saglabājušās vecās iekārtas. Par padomju laikiem, kad te atradās arī galdniecība, atgādina vecie plakāti. Turpat dzirnavās darbojas arī mazā hidroelektrostacija.

 

Apmeklējām arī Z/S “Saliņas”, kas ir dārzeņu audzētāji, mamma un dēls – Iveta un Kaspars Otikovi. Viņi 5 ha platībā – siltumnīcās un uz lauka audzē 70 šķirņu tomātus, arbūzus, melones un daudzus citus neparastus augus, piemēram, sojas pupas. Iveta Otikova ir bioloģijas un ķīmijas skolotāja Meženieku pamatskolā, un viņai patīk eksperimentēt ar dažādu eksotisku augu audzēšanu. Dēls Kaspars raksta projektus. Daudzajos darbos palīdz arī 3 Kaspara brāļi un māsa, bet tēvs Aigars audzē graudus.

TIK BAGĀTAS UN EMOCIJĀM PĀRPILNAS bija divas dienas Jelgavas un Dobeles pusē!

Liels paldies “Aizkraukles rajona partnerībai” par iespēju būt un redzēt! ”

 

Inguna Žogota
Biedrība “Baltaine”