Moldovas brauciens 05-08.07.2021 projektā “Senču prasmes”

Spītējot ierobežojumiem un grūtajai situācijai pasaulē, dodamies projekta ietvaros pieredzes apmaiņas braucienā uz Moldovu, Cahul reģionu no 05.07.2021 – 08.07.2021; projekta nr. 18-00-A019.333-000017 “No tradicionālām amata prasmēm līdz mūsdienu ilgtspējīgiem lauku tūrisma produktiem”.

Pieredzes vizītē dodas Ināra Voicehoviča (SIA Bonitāte) pa kreisi, Inga Beikule (SIA Airdek), projektu vadītāja Ilvija Ašmane, Guna Baltace (griķu pārstrāde) un Rihards Dīcis (SIA Recorp).

Ar saviem iespaidiem un pieredzē dalās viena no braucējām – Inga Beikule, SIA Airdek pārstāve.

 

“Brauciens, kam gatavojās visi. Nezināma vieta, nezināmi cilvēki un kultūra. Moldāvi ir tādi paši kā mēs – tā bija pirmā atbilde pašai sev.

Uzsākot šo ceļojumu, mēs pirmo reizi satikāmies ar Aizkraukles rajona partnerību tās rīkotajos semināros un iepazināmies ar Ilviju Ašmani, Partnerības projekta vadītāju. Izklāstot katrs savas idejas un uzzinot par šādu iespēju izbraukt no valsts un aplūkot citas valsts senču prasmes, likās brīnišķīga iespēja uzzināt ko jaunu.

Esmu brīnišķīgo iespaidu varā. Šis bija mans pirmais lidojums ar lidmašīnu. Pirmā satikšanās un iepazīšanās ar ceļa biedriem bija Rīgas lidostā. Braucēji bijām dažāda rakstura, dažāda vecuma un dažādu jomu pārstāvji, tomēr ātri varējām saliedēties, kā viena vesela komanda.

1.diena. Mūsu brauciena ceļš bija garš. Pirms lidojuma mēs visi veicām Covid-19 pilnu testu, jo nebijām droši par citas valsts prasībām vai attieksmi pret ES vakcīnas sertifikātu. Lidojums bija garš un ar pārsēšanos. Rīga- Ukraina lidojums ilga 2h un līdz nākamajam lidojuma reisam bija jāuzkavējas nepilnas 4h. No Ukrainas uz Moldovu lidojums ilga nedaudz vairāk kā 1h. Tas bija īsts pārbaudījums sejas maskas nēsāšanai.

Lidostā mūs sagaidīja auto šoferis, kas veda mūs 158 km no Kišeņevas lidostas uz viesu māju ciemā Pascani, Cahul. Cahul (Kahula) ir pilsēta Moldovas dienvidos. Pilsēta atrodas aptuveni 5 km no Prutas upes, kas tek pa Moldovas un Rumānijas robežu.

Sasniedzot gala mērķi pēc 4h gara, līkumaina, kalnaina un nelīdzena brauciena ceļa, mūs sagaidīja viesu mājas saimniece. Viesu māja labiekārtota un aprīkota ar mūsdienu inventāru. Mājīga. Pēc garā ceļa devāmies atpūtā nezinot, kas sagaida mūs nākamajā dienā.

 

2.diena. Brokastis 8:00-8:30 viesu mājā. Es neesmu īpaši griķu un medus mīļotāja, tomēr nebiju iedomājusies, ka šāda kombinācija būs tik garšīga. Pēc putras sekoja garšīgas pankūkas ar magonēm un biezpienu, tēja, kafija vai ūdens. Kārtīgi iestiprinājušies, devāmies ceļā.

No rīta devāmies uz vietējo muzeju, kurā glabājas vietējā ciema vēstures liecības; tur mūs sagaida sālsmaize. Šeit mūs iepazīstina ar sevi, savu pilsētu, ar brauciena programmu un ar Moldovas tradicionālo tērpu, kā arī tās īsu vēsturi.

 

 Uzsākt sadarbību ar moldāviem mums, latviešiem, ir ļoti viegli.

Gandrīz katrā moldāvu ģimenē atceras kaut ko, kas saistās ar Latviju, piemēram, vectēvam armijas laikā nācies pabūt Latvijā.

Mana saziņas valoda Moldovā ir krievu valoda. Lai gan ir cilvēki, kas prot angļu valodu, visbiežāk krievu valodā ar mums sazinās tieši vecāka gada gājuma cilvēki. Cilvēki ir laipni un atsaucīgi. Moldāvi ir viena no nācijām, kas “dodas pasaulē”. Viņi ir uz attīstības ceļa, jo ir izglītoti un centīgi.

Programmas ietvaros dodamies uz viesu māju, kur mums ir paredzēta meistarklase “Maizes mīļošana”. Katrs varēja piedalīties tās veidošanas procesā un izcept savu maizi Colači.

 

Pēc maizes cepšanas mūs viesu mājas saimniece uzcienāja ar tēju, kafiju vai ūdeni un debešķīgu mājas ābolu strūdeli.

Mirklis atpūtas un iepazīšanās ar viesu mājas saimniecību, kā arī ar Moldovas vietējās rīcības grupas projektu vadītājām un Polijas valsts partneriem. Labi pasēdējuši, paēduši un iepazinušies, devāmies uz nākamo saimniecību.

Dzīvo ļaudis ārpus lielās pilsētas vienstāvu ēkās, kas mani nedaudz izbrīnīja. Mājas pagalmi ir ļoti mazi, cieši saistīti ar kaimiņiem. Katrā sētā redzamas vīnogulāju nojumes. Pēdējā laikā ilgstošo lietavu dēļ ceļi ir vietām neizbraucami, lielām bedrēm.

Tālāk dodamies kājām un nokļuvām pie meistara, kas darina no salmiem jumtus, paklājus un pin grozus no klūgām. Viņa klienti galvenokārt ir vietējie iedzīvotāji un tūristi, kas bijuši viņa darbnīcā.

Uzzinot daudz jaunas lietas par pinamo krēslu atjaunošanu un piedaloties meistarklasē, esam guvuši sev daudz atziņas. Bet par to vēlāk.

 

Dodamies tālāk uz kultūras namu, kur mūs sagaida nākamais radošais darbiņš – deķu aušana un nacionālās folkloras iepazīšana. Katrs varēja ieaust savā segā savu mīlestību, savas domas, savas sajūtas. Dziesmas, dzejoļi, meistarklase un neplānots koncerts tieši mums. Bija iespējas iegādāties austus auduma paklājus un izšūtus lakatus.

Nākamais mūsu mērķis bija aplūkot ādas darbnīcu pie mājražotāja, kas izmantojot vēl veco tehniku – ar rokām šuj aitas vai jēra ādas kažoka vestes, cepures, cimdus, paklājus lieliem un maziem cilvēkiem. Baudījām mājas tomātu sulu bez sāls un citām piedevām. Saimnieki ļoti atsaucīgi un atklāj gan tomātu sulas pagatavošanas recepti un ļauj iegādāties savu saražoto produkciju.

Turpat netālu izskanēja aicinājums iepazīties ar reliģisko pusi un aplūkot vēsturisko pareizticīgo baznīcu. Baznīca sena, ikonas vienreizējas, akustika ļoti laba, pati baznīca kalpo kāzām, kristībām, citiem svarīgiem dzīves notikumiem. Baznīcā nav krēslu, lai varētu apsēties piedaloties lūgšanās. Bija iespēja nolikt svecīti par mirušajiem, kā arī iegādāties svētbildes. Ejot ārā no baznīcas, mūs pavadīja baznīcas zvani, baznīcas zvanu muzikāls izpildījums pavadīja mūs līdz pat auto. Tas bija enerģiski skaists izpildījums.

 

Lai diena būtu izdevusies, turpmākā vakara programma noritēja viesu mājā. Baudījām pašu izcepto maizi, zupu un otro ēdienu ar mājas vīnu.  Foto redzamais ir garda akāciju ziedu tēja, dolmas un kukurūzas biezenis ar savā sulā sautētu cūkgaļu.

 

Atpūtušies un garšīgi paēduši, izklaides programmā bija bungu priekšnesums. Ļoti jauks, ilgus gadus nodzīvojis pāris izklaidēja ar jautru mūziku, ļāva mums pūst stabuli un sist bungas. Šis pāris pat savulaik ir pārstāvējis Moldovu Eirovīzijas dziesmu konkursā.

 

Vakara noslēgumā mūs visus pacienāja ar Rumānijas tradicionālām desiņām, kas gatavotas uz grila un mājas vīnu. Ieguvām vērtīgas receptes mājas tējas “Akācija” un mājas vīna pagatavošanai. Es uzzināju grieķu riekstu ievārījuma un sīrupa recepti, ko izmanto saaukstēšanās simptomu ārstēšanā, līdzīgu efektu kā mums priežu čiekura vai cidoniju sīrups. Vakars noslēdzas ar patīkamu pieredzes stāstu apmaiņas pasēdēšanu.

3.diena. Sagaida minibusiņš ar otru grupu no Polijas, kur viens no tiem bija saģērbies Polijas nacionālā tautu tērpā.

Ar minibusiņu dodamies ciemos pie mājražotājas, kas darina tradicionālos tautu tērpu izšuvumus, veido no salmiem skaistas koka gleznas un rokassprādzes, kā arī tamborē somas. Mūs sagaida meistarklase, kur nepieciešams bija izšūt rozi.

Bija iespēja iegādāties saražoto produktu. Es nopirku sev jauku koka sievietes tēla gleznu. Kolēģi iegādājās austas somas un t-kreklus ar izšuvumiem.

 

Pēc viesmīlīgas pasēdēšanas mūs gaidīja vēl viens nezināms piedzīvojums.

Īsts parbaudījums bija nokļūt “Rezervația Științifică Prutul de Jos” jeb zemajā purvā “Prutul de Jos”. Aizsargājams rezervāts, kur strādā divas darbinieces. Viņas veic pētījumus par dzīvnieku dzīves ciklu, šajā reģionā aizsargā augus un ūdens iemītniekus. Tūristiem šis apskates objekts ir jāsaskaņo ar viņām.

No kalna virsotnes līdz gala mērķim mēs gājām 3km. Tas bija īsts spēka pārbaudījums katram no mums. Saule, dubļi un purva spiedīgais gaiss, bija nedaudz netipiski mūsu ikdienai.

Nonākot gala mērķī, devāmies laivu izbraucienā, redzējām rozā pelikānus, pīles, lielās baltās ūdensrozes, smilgas 3m garumā un skaistu dabas ainavu. Apmainījāmies ar kontaktiem. Šis pēdējās dienas notikums nostiprināja mūsu komandas garu.

Nākamais pieturas punkts bija pusdienas pie kādas ģimenes, kas piekopj senču tradicionālo ēdienu. Cienāja mūs ar mājas ceptu maizi kopā ar dažādiem ievārījumiem, kas bija veidoti no tomātiem, akācijas ziediem un melnā plūškoka. Padzirdīja ar mājas vīnu un augļu uzlējumu, kā arī kārtīgi pabaroja ar mājas ēdienu – paipalu vistas zupa un kukurūzas biezenis ar vistas gaļas sautējumu, svaigiem dārzeņiem.

Pēc kārtīgām pusdienām devāmies uz tuvējo ciemu, kur mums tika rādītas tradicionālās tautu dejas. Mums mācīja pamata soļus un izrādīja akustisko zāli, diplomus, ko ieguvuši braukājot ārpus valsts un pārstāvot sevi citur.

Apmeklējām informācijas centru, kurā atrodas vietējais muzejs; bija iespēja aplūkot senču ikdienas gaitas, kara liecības, kā arī iepazīt zemnieku darba rīkus un saimes iedzīvi.

 

Vakaram tuvojoties, dodamies pēdējā kopīgā braucienā uz vīna darītavu. Šeit saimnieko jauns vīrietis un viņa sieva. Katrs nodarbojas ar savu darbu. Vīrs audzē vīnogas un pēc senču receptes darina vīnu, kuru jau trešo gadu arī pārdod vietējiem iedzīvotājiem. Viņš ir ielējis 100 vīna pudeles savai dzimtai. Viņa mērķis ir piedāvāt kvalitatīvu vīnu un iekarot tirgu.

Savukārt viņa sieva nodarbojas ar tamborējumiem un ada smalkas jakas no vilnas dzijas un bērnu drēbes. Darina no filca somas un cepures. Sirsnīgi apmainījāmies ar kontaktiem, kas nākotnē nesīs arī veiksmīgu sadarbību.

  

Diena bija noslēgusies un laiks bija atvadīties no visiem un doties uz mājām. Nedaudz skumīgi šķirties, jo laika bija maz, lai visu kārtīgi iepazītu. Pilnas somas ar suvenīriem un tradicionālām lietām. Mēs ceļu uz Moldovu zināsim un noteikti vēl tiksimies.

Moldovā piedzīvotais mums lika pārdomāt katram savas vērtības, savu ikdienu un nākotnes perspektīvas.

Lai sāktu ražot vai veidot savas lietas, ne vienmēr ir vajadzīga nauda. Liela daļa darba tiek ieguldīts ar rokām strādājot, liekot mīlestību savā produktā. Ne vienmēr ir jādomā sarežģīti. Ir jāizmanto mums pieejamie resursi un jādomā “zaļāk”, jāiegūst zināšanas un pieredze, kā arī jāiepazīst cita kultūra un tradīcijas. Jāveido vide sev apkārt tāda, kas ir vērsta uz izaugsmi. Es ieguvu vērtīgu pieredzi jumta tūrisma jomā un izkāpu no komforta zonas. Ieguvu jaunus kontaktus un iespēju nākotnē sadarboties.

Uz drīzu tikšanos, Moldova!”

(Foto no kopīgā braucēju arhīva ar atļauju publicēt.)