Baudot poļu viesmīlību projektā SENČU PRASMES

Ir sākušies pieredzes apmaiņas braucieni starptautiskā projekta Nr. 18-00-A019.333-000017 “No tradicionālām amata prasmēm līdz mūsdienu ilgtspējīgiem lauku tūrisma produktiem” ietvaros. No 2019.gada 6. – 9.septembrim 6 dalībnieki no Aizkraukles rajona partnerības devās uz Polijas vietējās rīcības grupas “Ziemia Bielska” teritoriju, kur tikām iepazīstināti ar viņu labajiem piemēriem kultūrā, tradīcijās un senajās paražās. No mūsu teritorijas devās projektu vadītāja Ilvija Ašmane, SIA “Kāpiņa” Rita Kāpiņa, Gita Tenisa, biedrība “Daugavas ceļotājs” Viktorija Zilgalve, SIA “DA” Inese Bluķe un biedrība “Trejdeviņi pūri” Aigars Rozentāls.

Par pieredzēto ceļā stāsta biedrības “Daugavas ceļotājs” pārstāve Viktorija Zilgalve:

“Polijā pavadītas divas piedzīvojumiem piesātinātas dienas dienvidu daļā pilsētā Beļsko Bjala un tās  apkārtnē. Agri no rīta līdz vēlam vakaram bija iespēja iepazīties ar vietējām tradīcijām, kultūru un ievērojamākām vietām. Programmā iekļautās vietas atradās aptuveni 15-20 km attālumā no nakšņošanas vietas, tādēļ visur devāmies ar mikroautobusu kopā ar Polijas, Gruzijas un Slovēnijas pārstāvjiem. Tā bija ļoti draudzīga un jautra kompānija. Visi bija zinātkāri un apņēmīgi sasniegt meistarklases gala rezultātu. Meistarklasēs varēja gan izpausties un likt lietā savu iztēli, gan arī sekot līdzi meistara norādēm un ieteikumiem. Bija iespēja strādāt ar šujmašīnu, izmēģināt vienkāršo dekupāžas metodi, koka grebšanu un rezultātā tapa skaista auduma soma ar tradicionāliem, izšūtiem vai pielīmētiem zīmējumiem, krāsains dekors, koka eņģelis un citi. Katra apmeklētā vieta un ēka bija ar īpašu vēsturi, par kuru labprāt mums pastāstīja tā īpašnieks vai strādnieks.

Bija ļoti interesanti uzzināt, ka Vilamovices pilsētā ir sava unikāla valoda un tās tautas tradīcijas, kas būtiski atšķiras no poļu valodas un tradīcijām. Šī valoda sāk atdzimt, neskatoties uz to, ka pēc Otrā pasaules kara šo valodu aizliedza un tā bija praktiski aizmirsta, šobrīd tā atkal tiek mācīta Vilamovices pilsētas skolās kā brīvās izvēles priekšmets.

Es personīgi esmu ārkārtīgi priecīga, ka ir tāds mākinieks kā Florians Kohuts, kurš kļuvis par manu favorītu. Viņš pārsvarā zīmē putnu biedēkļus, bet tik krāsainus un dzīvīgus, ka prieks skatīties. Katrs putnu biedeklis ir īpašs un ar savu stāstu. Turklāt viņa mājas dārzs ir pilns ar putnu biedēkļiem.

Iespaidīga koka baznīca (no 16.gs.), kas vēl pastāv tagad sveika un vesela, ir īpaša ar to, ka tā atrodas kalna slīpumā un grīdas viens gals ir augstāks par otru aptuveni par pusotru metru! Brīžiem stāvot kājās, sareibst galva. Turpat netālu ir muzejs ar vecām gan baznīcas, gan citām greznumlietām, mūzikas instrumentiem un ieročiem.

 

Apmeklējām koku un stādu audzētavu, kur ir lielākā rododendru šķirņu kolekcija ar nelielu labiekārtotu dārzu, kas iedvesmoja dizainerus un privātmāju īpašniekus ar pārdomātu un interesantu dizainu. Piedalījāmies ikgadējā Ražas svētku gājienā, braucot ar nelielu transportu, vicinot Latvijas karogu; svinīgajā daļā iepazinām pilsētas iestādes un organizācijas.

 

Fantastiska vieta “Chata na groniu” – veca koka māja, kas pārvērsta par viesu namu un restorānu, atrodas 660 m virs jūras līmeņa, kur ir tik jautrs saimnieks, ka vakariņas bija stāstu un smieklu pavadībā. Turpat ārā pie ugunskura zem nojumes notika koka grebšanas meistarklase, kur varēja izpausties, bet pirms tam iepazināmies ar vietējiem laupītājiem. Viņi gan bija varen jautra un viltīga tauta, kuri lika gan dejot, gan piedalīties viņu spēlēs, kur nosmējāmies līdz sāpēm.

 

 

Šis projekts ir tik noderīgs, ar tā palīdzību var pabūt prom no ikdienas, iemācīties daudz ko jaunu un iespējams arī noderīgu, uzzināt par citu kultūru, kas izrādās ir ļoti aizraujoša un iedvesmojoša! Šīs dienas ļoti nogurdināja, bet toties tik ļoti uzlādēja emocionāli un garīgi, ka, atbraucot mājās, rodas liela iedvesma darboties.”