Pieredzes brauciens pie Viedajiem ciemiem Latgalē

Projekta “Vieda sabiedrība lauku ilgtspējīgai attīstībai” (proj. nr. 2025.LV/NVOF/MIC/043) ietvaros 28.augustā tika organizēts pieredzes apmaiņas brauciens pie esošiem Viediem ciemiem Latgalē. Pustūkstotis kilometru iedvesmai un atskats no vienas no Viedā ciema pārstāvēm Vecbebros:

“Todien, 28.augustā, mēs nobraucām ap 500 kilometru, lai iepazītu Latgales Viedos ciemus. Pabijām Indrā, Līksnā un Dvietē, un vēlā novakarē atpakaļceļā katrs nobalsojām par savu Viedo ciemu Nr.1. Nav svarīgi, kā tie mūsu, 17 vērtētāju un ieguvēju acīs sarindojās. Svarīgākais ir tas, kas ikkatram paliek no citu pieredzes, padarītā un iedvesmojošā.

Uz brokastlaiku jau bijām Indrā – vēsturiski bagātā ciematā netālu no Krāslavas, no kura līdz Eiropas Savienības ārējai robežai kā ar roku pastiept – vien pieci kilometri.  Šodienas dzīve pakļauta gan Baltkrievijas robežas tuvumam, gan politiskajai situācijai. Vietējās kopienas aktīvisti  te daudz runā un dara, lai iedzīvotājus mudinātu apgūt krīzes situācijas pamatmācības. Mēs pirmo reizi dabā ieraudzījām “pūķa zobus” – uz pierobežu atvestos pretmobilitātes šķēršļus.

Indrā iepazinām Birķu ģimenes lepnumu – šejienei ekskluzīvu alkoholisko dzērienu darītavu “Gheorghe Birca”, kas, pateicoties modernām tehnoloģijām, dažādus vietējos augļus un ogas pārvērš iecienītos dzērienos. Ļoti patīkama bija jaunā uzņēmēja griba un prasme runāt latviski, kaut dzimtas saknes stiepjas moldāvos un krievos.

Apskatījām unikālo “Laimes muzeju“ un katrs saplēsām savu līdzatvesto šķīvi, skaļi saucot: “Uz laimi!” Šķiet, ka šim neparastajam muzejam pati Laimes māte ir stāvējusi līdzās, lai vietējā kopiena spētu sen aizmirstās baznīcas velvēs izveidot kaut ko tik siltu, vienreizēju, stāstošu, ikkatram noderīgu. Muzeja vadītāja Ilona Kangizere  mūs mudināja katram salikt mazu maisiņu ar sev svarīgākajiem augiem, lai veidotos laimes smarža. Tādu arī katrs paņēmām līdzi. Bet pāri visam – apbrīnu, kā pāris cilvēku tālā pierobežas ciemā spēj radīt tik unikālu vietu, kas ikvienam liek domāt par to, kas ir laime tās visdažādākās izpausmēs.

Nelielā ekskursijā pa Indru mūs pavadīja vietējās kopienas pārstāve Olga Jokste. Viņa lepojās gan ar bijušās pamatskolas apkaimi un izkopto dīķi, gan ar tradīciju augusta pirmajā sestdienā visiem sacensties gardākā ievārījuma vārīšanā, gan ar pamatīgo tautas nama devumu-  kultūrvēsturē, pulciņos, aušanas tradīcijās. Indrā vēl aizvien ir audējas, kas prot noaust tādus deķus, kādus neatrast nekur citviet Latvijā.

Līksna mūs pārsteidza ar jauneklīgu aizrautību un apbrīnojamu drosmi. Kā citādi nosaukt biedrības “Mūsu Līksnai” bezbailīgo soli pirms pusotra gada paņemt nomā bijušo, līdz kliņķim nolaisto pamatskolas ēku, kas atrodas tieši līdzās majestātiskajai Līksnas baznīcai. Baznīca arī ir ēkas iznomātāja uz 20 gadiem, pretī prasot simbolisku gada nomas maksu un dodot nesavtīgu atbalstu ikvienam biedrības darbam. Līksnā darbojas 12 (!) dažādas biedrības, un tieši jauneklīgā “Mūsu Līksnai” ir spējusi visas tās apvienot. Biedrības vadītāja Ieva Kudiņa stāsta, ka plāns te ir  ierīkot multifunkcionālu kopienas centru. Ļoti daudz jau padarīts ar pašu spēkiem un pašu līdzekļiem, un ne tikai pamestajā skolas ēkā. Līdzās baznīcai svētdienās notiek  “bagāžnieku tirgus”, kur vietējie zemnieki un mājražotāji var tirgot savu izaudzēto un sagatavoto. Ir sakopta pludmale, izpļaujot niedres, savedot smilti un uzstādot ģērbšanās kabīni un atpūtas solus. Šovasar pēc ilgāka pārtraukuma atdzima iecienītais latgaliešu mūzikas un mākslas festivāls “Muzykus Skrytuļš”. Raugoties uz šovasar ielietajām betona grīdām senajā ēkā un uzklausot biedrības pārstāvju nodomu stāstus, nav šaubu, ka  viņiem izdosies iecerētais. Lai sokas!

Pie Dvietes bijušās pamatskolas, tagad kopienas centra, mūs sagaidīja dāma smalkā apģērbā ar saulessargu rokās – biedrības “Dvietes vīnogas” vadītāja Vanda Gronska. Divu stundu garā ekskursijā pa nama trim stāviem viņa tik aizrautīgi stāstīja par šīs vietas vēsturi, tradīcijām,  šodienu un biedrības paveikto, ka likās – Dvietē viss notiek, galvenais ir sākt un nebaidīties. Un šo iedvesmu pārnest uz mūsu ikkatra ikdienu. Dvietes aktīvie ļaudis nebaidījās 2018.gadā paņemt savā aprūpē sen aizmirsto bezlogu skolas ēku. Tagad tajā iekārtota ekspozīcija (muzejs, piemiņas istabas, krātuve – kādā vārdā to nosaukt?), kur gandrīz ikviens šejienietis ir atnesis kādu savu dzimtas vai ģimenes relikviju. Skaisti sakopta visa apkārtne. Savu atklāšanas brīdi gaida jaunuzceltais tējas namiņš sētsvidū. To sarūpējusi otra aktīvā biedrība  –  “Augšzemnieki”.

Šī diena apliecināja, ka Viedā ciema statuss var būt  mērķis, bet nav galamērķis.  Viedums ir kustībā un attīstībā, un ticībā, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies ko labu paveikt.

Paldies par šo iespēju iepazīt Latgales Viedos ciemus biedrības “Krāslavas rajona partnerība” vadītājai Zanei Ločmelei, partnerības “Kaimiņi” vadītājai  Ingai Krekelei un pieredzes apmaiņas organizētājām Aldai Paurai un Janai Lužaitei no biedrības “Aizkraukles rajona partnerība””.

Sarmīte Plūme

Vecbebru Viedā ciema pārstāve