Īso piegādes ķēžu pieredze Lietuvā, Klaipēdas apkaimē

2023.gada 25. -26.oktobrī Lietuvas Klaipēdas apgabalu tērpušos košajās rudens krāsās devās izzināt projekta “Bioloģiskā pārtika un ilgtspējīgas pārtikas piegādes ķēdes” dalībnieki no 6 Eiropas valstīm – Latvijas, Slovēnijas, Itālijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas.

Pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija iepazīt bioloģiski audzētus, tradicionālus un vēsturiskus produktus un ēdienus, kā arī ilgtspējīgas un pēc iespējas īsākas ēdiena piegādes ķēdes Klaipēdas reģionā.

Ar iespaidiem dalās viena no dalībniecēm Lelde Sotniece, Skrīveru mājas saldējuma pārstāve.

1. Steponas Darius kopiena – vietējo zemnieku kulinārais mantojums.

Konferences pirmais pieturas punkts – Judrenai pilsētiņa un tās apkaime. Pati pilsētiņa, ar mazāk kā 500 iedzīvotājiem – leģendārā pilota Stepona Dariusa dzimtene, slavena ar aviācijas sportu. Pilota dzimtas mājās – ainaviskā viensētā – izveidots muzejs ar memoriālo parku. Tur arī ieguvām pirmo ieskatu lietuviešu dzīvesziņā – pūšot skaudram rudens vējam, klausījāmies stāstniekā, lustīgā kungā jau cienījamā vecumā, par pilota Stepona drosmi lidot no tālās Amerikas uz Lietuvu nepārtrauktā lidojumā, kā arī viņa dzimtenes mīlestību, pēc emigrācijas atgriežoties mājās un veltot savu dzīvi sportam un aviācijai. Un cik labi bija sasildīt degunus pie siltā mūrīša dzimtas mājās, mielojoties ar tradicionāliem mājas sieriem un karstu tēju. Šādi guvām noskaņu visam turpmākajam ceļojumam, jūtot lietuviešu tautas mērķtiecību, ticību, mīlestību pret savu zemi, tradīcijām un vēsturi.

 

Otrais pieturas punkts – Judrenai pilsētiņas Sv. Antonija Padujas baznīca un tai iepretim par LEADER naudiņu renovētais vietējās kopienas nams “Bendruomenes namai”.

Jau izsenis zināms, katrai baznīcai tuvumā ir arī krogs un šajā pilsētiņā šī tradīcija ievērota akurāti. Baznīca ievērojama kā arhitektūras mantojums – koka celtne jau no 18. gadsimta ar saglabātu autentisku interjeru un vecākajām baroka stila ērģelēm Žemaitijā. Ērģēļspēli gan nedzirdējām, bet apetīte, leģendās klausoties, gan bija atmodusies. Vietējais kopienas nams ar galdiem, klātiem gandrīz kā uz kāzām, kūpošām bļodām un staltām salvetēm, bija gaidīts notikums. Saimniece, skanīgā balsī iepazīstināja ar lietuviešu ēšanas tradīcijas parašām – un mēs gardām mutēm ķērāmies pie maltītes. No tiesas tur nebija neviena modīga vai eiropeiska ēdiena, bet visi ļoti garšīgi – kartupeļi, vārīti ar visu mizu, skābpiena zupa ar siļķi, galerts no cūku ausīm, kaņepju aizdars, neiztrūkstoši cepelīni ar divejādiem pildījumiem, sautēti svaigie kāposti un kas mums mazāk zināms – putots krējums ar sviestu, ķiplokiem un sāli – izskatās kā siers, bet ir gaisīgs un maigs, baudāms kopā ar kartupeļiem un kaņepju aizdaru. Padzerties klāt bija namsaimnieces liķieris un pārsteidzoši veldzējošs kvass, protams, pašu darināts. Saimniece arī uzturēja maltītes garu, stāstot par nama celtniecību, kā no renovācijas izvērtās jauna nama būvniecība; izrādīja augšstāva istabiņas un noslēdza ar muzikālu performanci no vietējā dīdžeja ar dejām. Tā kā, ja varēja likties, ka ēduši esam smagi, tad kvass un dejas visu līdzsvaroja.

   

Ēdienus svinību namā gatavo no vietējās zemnieku produkcijas, kas interesanti, viņiem tam ir arī speciāli sakārtota likumdošana, lai to arī varētu realizēt – katrs, kam pieder zeme, visu, ko tajā izaudzē, var arī pārdot. Protams, ir arī izstrādāti noteikumi. Šis piegājiens ļoti saīsina piegādes ķēdi, vienlaikus arī atvieglo: izmantotie produkti – gan lauksaimniecības, gan piena un gaļas – ir pieejamāki, svaigāki, dabīgāki un augstvērtīgāki. Šādā veidā arī tiek stiprināta pilsētiņas vietējo iedzīvotāju kopiena un tradīcijas iedzīvojas mūsdienās. Ne velti maltīte tik garda bija.

2. Veivirženai pilsētiņas senās amatniecības centrs – vieta darbnīcām, meistarklasēm, pasākumiem un izglītojošām programmām ar mērķi saglabāt dabisko, vēsturisko un kulturālo mantojumu.

Pilsētiņa Veivirženai, ar aptuveni 850 iedzīvotājiem maza, vienlaikus ar bagātu mantojumu. Vietējās kopienas spēcīgi darbojas, lai atspoguļotu un popularizētu pilsētas vēsturi, leģendas un vietas Eiropas līmenī. Viena no vietām – Senās amatniecības centrs, kurā vietējie iedzīvotāji, visās vecuma grupās darbojas dažādās nodarbībās. Interesanti, ka centrs gandrīz pats spēj sevi nodrošināt, pārdodot veidotos amatniecības darbus. Mums bija iespēja piedalīties ādas izstrādājumu meistarklasē un ziepju vārīšanas nodarbībā. Rosīšanos noslēdzām ar kopīgu tējas baudīšanu – uz garā galda lielās māla krūkās smaržoja dažādas zāļu tējas (salvijas, timiāna, piparmētru), katrai blakus novietotas zālītes, no kurām tēja gatavota. Klāt, protams, tradicionāli biezpiena sieri, gan sāļš, gan salds un ābolkūka.

   

Noslēgumā mākslas skolotāja izrādīja pilsētiņas apkārtni. Jāatzīst, vietējā kopiena tiešām darbojas mērķtiecīgi, jo pilsētiņa ir sakopta un bagātināta ar mākslinieciskiem objektiem, atklājot vietas vēsturi un leģendas interesantā un glītā veidā, proti, izmantojot senas māju koka durvis. Mākslas skolas audzēkņi tās sakopuši, apgleznojuši, dažas padarījušas interaktīvas, lai interesanti arī pašiem mazākajiem. Šādi veidota kolāža uz mākslas skolas sienas no aptuveni 40 durvīm un tad vēl pa ceļam uz brīvdabas estrādi izstādītās. Starp citu jautrai spēlei brīvdabā ir izveidots arī labirints, iekļaujot krāsainās durvis. Labirints veidots no kārklu zariem, kas nu jau salapojuši – aizraujoši kā lieliem, tā maziem.

     

3. Brožiai ciema kopiena – kopiena slavena ar uzņēmumu “Brožiai Kitchen”, kas sagatavo un servē ēdienus vietējā apkaimē. Īsās ēdienu piegādes ķēdes “Food – Lab”.

Dienu noslēdzām ar Leader projektā sagatavotas virtuves apmeklējumu, kur prezentēja projektu “No lauka līdz galdam”. Tajā top vistas un dārzeņu buljoni, iepakoti vakuuma maisos, kā arī dārzeņi – burkāni, kartupeļi, bietes, kāposti u.c. – gatavoti lietošanai – mazgāti, nomizoti, jau sagriezti attiecīgi kubiņos vai sarīvēti, arī iepakoti vakuuma maisiņos.

Virtuves plānojums pārdomāts un ērts – katram produktu apstrādes posmam sava telpa, tās izkārtotas plūsmā no jēlprodukta līdz gatavajam, ievērojot starptautiskus pārtikas drošības principus. Katram būtu prieks darboties tik mirdzošā, ērti būvētā un viegli kopjamā virtuvē.

Produktus pārstrādei sarūpē apkārtnē dzīvojošie lauksaimnieki. Gatavā produkcija paredzēta skolu, bērnudārzu, pansionātu, slimnīcu ēdināšanai.

Virtuve veidota ar mērķi veidot stabilu sistēmu vietējiem iedzīvotājiem. Pirmkārt, lai būtu, kas audzē, lai izaudzēto būtu kur likt, respektīvi, lai finanšu plūsma stabilizētos un iedzīvotājiem būtu mierīgāka dzīve. Otrkārt, lai iedzīvotājiem būtu pēc iespējas dabīgāks, svaigāks un garšīgāks ēdiens, kas ir viens no labas dzīves kvalitātes stūrakmeņiem. Tādejādi domājot par pilsētas nākotni un attīstību.

Prezentāciju noslēdzām ar patiešām gardu maltīti – sildošs buljons no vietējās Brožiai virtuves. Turpat ugunskurā grilēta cūciņa kopā ar dažādiem skābētiem dārzeņiem un augļiem – plūmēm, patisoniem, gurķiem, kāpostiem, ķiplokiem, bietēm un pat āboliem. Saldajā ēdienā – no vietējiem bioloģiskajiem miltiem senlaicīgā krāsniņā uz ugunskura ceptās vafeles ar aveņu ievārījumu. Un vietējo vīndaru kolekcijas vīni gan no ķiršiem, plūmēm, jāņogām un arī vietējām vīnogām.

Kā jau noprotat, iepazinuši kaimiņzemes iedzīvotāju dzīves ziņu, neiztrūkstoša maltītes sastāvdaļa bija muzikāls pavadījums – dažādu žanru skaņdarbi, izpildīti uz lietuviešu nacionālā mūzikas instrumenta “skrabalai” jeb “koka zvaniem”.

   

4. Priekules pilsētas kopiena – vietējais Klaipēdas reģiona kulinārais mantojums, kopienas namā “Priekules ainiai” medus degustēšanas meistarklase.

Meistarklase par medu. Lai gan mums, latviešiem, jau šķiet, ka par medu zinām visu, degustācija izvērtās gana lustīga. Biteniece iepazīstināja ar Klaipēdas reģionā vāktu medu un tā produktiem. Kopā nobaudījām 13 dažādus medus un tā produktus. Salīdzinājām kā medus garšo no dažādām pļavām, gadalaikiem. Bija arī bišu maize, ziedputekšņi un dabīgi fermentēts medus dzēriens. Tradicionāli medu Priekules apkaimē baudot ar svaigu gurķi un maizi, bet šoreiz pasniedza ar mājas sieru un piparmētru tēju. Un galu galā uzzinājām arī, ka Polijas delegācija teicās esam medus pazinēji savā zemē, bet Slovēnija skaidri zināja apgalvot, ka vispār ir medus “karaļi”, ja ņem vērā biškopju skaitu uz vienu iedzīvotāju. Katrā ziņā medus mums visiem ir svarīgs vienojošs elements.

Tālākos Vietējo Rīcību Grupu plānus un sadarbības projektus apspriedām turpat netālu esošajā kādreizējā stallī, kas mūsdienās pārbūvēts par sanākšanas vietu kā svētkos, tā bērēs. Baudījām cigoriņu kafeju ar biezpiena kūciņu – seniem Priekules pilsētiņas našķiem. Biezpiena kūkas recepte nodota no paaudzes uz paaudzi. To gatavojot jāņem vērā, ka jāmaisa tikai ar rokām, ne mikseri, lai gaisīgāka. Patīkami bija dzirdēt, ka cigoriņi kafejai mūsdienās gan nākot tepat no Latvijas. Un tiešām turpat blakus mūsu galdam bija sanākušas dažādu paaudžu saimnieksievas, lūkojot kā nu cienasts smeķēs sabraukušajiem.

   

5. Pusdienas Amatnieku ģildē “Lamata”, godinot Baltiešu un Vikingu virtuvi.

Lai gan ar vikingiem vairāk saistām skandināvus, arī Lietuvā atrodamas vēstures liecības, proti, “zemes vikingi”, tā dēvēti senie lietuvieši, to kareivīgās ekspansijas dēļ viduslaikos.

Un, pieminot šī reģiona vēsturi, noslēguma maltīte izvērtās par svētku mielastu – galds klāts senajiem baltiešu un vikingu ēdieniem – un visi garšīgi, ka “mēli var norīt”.

Par cik runa ir par pašpietiekamu un īsu ceļu no dārza līdz galdam, maltīte sākās ar ekskursiju blakus esošajā vēsturisko augu kolekcijas dārzā. Godinot baltiešu un vikingu atstāto mantojumu, dārzs būvēts vikingu kuģa veidolā. Augstajās dobēs atrodami melnie burkāni, prosa, kaņepes un citi dārzeņi, un garšaugi. Sēklas un stādi rūpīgi vākti no tuvākām un tālākām zemēm (tostarp Latvijas), sekojot savas vēstures piezīmēm.

Ēdienkartē nebija neviena mūsdienīga ēdiena vai citzemju vēsts. Ikkatram ēdienam namamāte zināja stāstīt vēsturisko izcelsmi. Uzkodās cepām paši savas maizes doniņas ugunskurā, kuras pasniedza ar senu delikatesi – ceptām akniņām. Galdā cēla pelēkos zirņus ar speķi, grūbu putru, sviestu ar kaņepju aizdaru, maizes rikas, lasi ar dzērvenēm, mājas sierus. Saldēdienā bija kāds visai piemirsts ēdiens – augļu maize. Un arī svaigais krējums ar lācenēm, āboli, konservēti ar medu pēc senlaiku uzglabāšanas metodēm.

Starp citu saskaņā ar lietuviešu vikingu tradīciju, ātrāk ārā no ēdamistabas tikt nevarēja, kamēr viss nebija apēsts. Mums, protams, tik labi ar to neveicās.

   

6. Izglītojoša un izklaidējoša muzikālā programma kopā ar Drevernas un Judrenai pilsētiņas folkloras kopām.

Mēs bijām sabraukuši no malu malām – Skandināvijas, pašiem Eiropas dienvidiem, vidienes, taču neviens nesaprotam lietuviešu valodu. Tomēr tas nevienā mirklī netraucēja saprast vietējo kultūru. Folkloras kopas sievas skaistā lietuviešu valodā, ar dziesmu un deju prata izstāstīt vietējo leģendu. Tā dejojot un dziedot, līdzi smejoties un priecājoties arī esam saglabājuši siltu atmiņu par piedzīvoto šajās divās dienās.

Atskatoties uz pieredzes apmaiņas braucienu, secinām, ka jēdzieni “kopiena”, “vietējs”, “tradicionāls”, “vēsturisks” un “garšīgs” ir gandrīz kā sinonīmi Klaipēdas reģiona VRG projektam par īsajām ēdienu piegādes ķēdēm. Lai gan pieredzes stāstu, jau izveidoto ķēžu skaits nav liels, katra no tām veidota ar stabilu pamatu, izpētot vēsturisko pieredzi. Tā sniedz spēcīgu atbalstu un motivāciju vietējai kopienai to attīstīt un turpināt. Mūs pārsteidza arī fakts, ka tūrisms nav šī projekta prioritāte, īpaši, ja ņem vērā, cik plaši viņi iepazīstina ar savu vēsturi. Parasti esam pieraduši, ka vietējiem tā jau ir pašsaprotama un vairāk stāstām to ciemiņiem. Šeit katra kopiena, pat mazākajās pilsētiņās (mazāk kā 1000 iedzīvotāju) ir pašpietiekamas, stabilas un ar skaidru skatu vērstas nākotnē. Patīkami, ka valsts un pašvaldības aparāts to atbalsta, sakārtojot likumdošanu, lai šis viss būtu iespējams.

 

Domājams, būtu derīgi papildus izpētīt tieši atbalsta paņēmienus no valsts puses, jo bez attiecīgiem noteikumiem nekas no tā nebūtu iespējams. Tajā pašā laikā, pašvaldība veidojas no vietējiem iedzīvotājiem, kuri izvirza šos mērķus – kas motivē veidot tik vienotas kopienas ar spēcīgu identitāti?