‘Anda’ paliek Skrīveros

25.07.2018.

Jāņa Vaivara bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Ragāres” Skrīveru novadā līdzās dažādiem augļkokiem un garšaugiem aug arī par ziemeļu kivi sauktās aktinīdijas, kopumā ap simt augu. Jānis stāsta, ka ar tām pagājušā gadsimta vidū viens no pirmajiem Latvijā līdztekus Salaspils Botāniskajam dārzam sāka aizrauties viņa vecaistēvs un šeit augošais klons ir nosaukts viņa meitas vārdā — ‘Anda’. Lai arī ar gadiem Latvijā ievestas citas aktinīdiju šķirnes, vecākie stādījumi, visticamāk, ir tieši Skrīveros veidotie — salizturīgā ‘Anda’. “Ragārēs” ir arī vienas no Latvijā lielākajām aktinīdiju stādījumu platībām.

Šis ir viens no apstākļiem, kā dēļ Jānis aizrāvies tieši ar Latvijā līdz šim mazāk zināmo ogu audzēšanu. Aktinīdija, līdzīgi kā vīnoga ir vīteņaugs, ogas bagātas ar C vitamīnu un kā pats audzētājs saka, ļoti garšīgas. Tomēr to maigā konsistence rada problēmas uzglabāšanā. Risinājums ir saldēšana un tāpēc piedalīšanās biedrības “Aizkraukles rajona partnerība” izsludinātajā Latvijas Lauku attīstības programmas projektu konkursā bijusi ar mērķi iegūt līdzekļus saldētavas iegādei. Realizēts projekts “Bioloģiski audzētu ziemeļu kivi — aktinīdiju — sagatavošana pircējiem”, kura publiskais finansējums ir 464,54 eiro.

Kopš pagājušā gada rudens “Ragarēs” ir saldējamā iekārta ar 1 m3 ietilpību, lielu jaudu un ar iespēju veikt strauju produktu sasaldēšanu, kas palīdz saglabāt produkta struktūru, neļaujot tam kristalizēties. Līdz šim “Ragārēs” saldēšanas iekārtas nebija, bet jau tagad Jānis saka — zinu, ka pēc pirmās būs arī citas. Saldētavas trūkums pērn nozīmēja lielu daļu aktinīdiju ražas aizlaist postā, jo nebija, kur glabāt.

Par biedrību “Aizkraukles rajona partnerība” viņš saka — labākais veids, kā īstenot savas idejas. Plānota arī aukstuma vitrīnu iegāde, kurās ogas nogatavināt, saimniecībā nepieciešama arī kalte ogu žāvēšanai. Ļoti iespējams, ka turpinās attīstīt arī produktu saldēšanas ideju, ierīkojot vairākus desmitus kubikmetru lielas saldētavas.

Līdzās senāk stādītajām aktinīdijām Jānis pēdējos gados regulāri dēsta jaunas un pie pērn ierīkotajiem četrus metrus augstajiem balstiem aug gan pērn dēstītās ap metru garās, gan prāvākas, kas savu dzīvi šeit sākušas pirms diviem gadiem.

 

Bioloģiski audzētu ziemeļu kivi — aktinīdiju sagatavošana pircējiem.

Kopējās attiecināmās izmaksas — 663,64 EUR, apstiprinātais publiskais finansējums — 464,54 EUR.

Tuvākie notikumi
Visi