Ziemas forums 2018 Krimuldas muižā

2018.gada 6. un 7. decembrī Siguldā, Krimuldas muižā notika ikgadējais biedrības “Latvijas Lauku forums” organizētais Vislatvijas vietējo rīcības grupu forums. Šī gada tēma “Sabiedrības virzīta vietējā attīstība – LEADER domubiedru, darītāju un partneru forums par mūsu rīcību šodien labākai rītdienai”. Šajā pasākumā biedrību “Aizkraukles rajona partnerība” pārstāvēja administratīvā vadītāja Alda Paura, projektu vadītāja Ilvija Ašmane, lietvede Jana Lužaite, SVVA komijas priekšsēdētājs Jānis Freimanis, SVVA komisijas locekle Dace Grīsle un Padomes locekle Regīna Grīnblate.

Pirmajā dienā lielākoties bija darbs grupās, lai apzinātu esošo situāciju “Kas mūs sagaida pēc 2020.gada? Kādi nozīmīgi lēmumi jāpieņem jau šodien? Lēmējvara diskutēja par to, kāda ir lēmējvaras nozīme un loma LEADER pieejas īstenošanā. Savukārt izpildvara mēģināja nodefinēt savus izaicinājumus administratīvajā darbā. Kā nozīmīgākie tika uzskaitīti jaunie administratīvie akti, stratēģijas grozījumi, projektu vērtēšanas kritēriji, administratīvais slogs. Nākotne pēc 2020 – LEADER nav jāpilda pašvaldības funkcijas. Vai nepietiek ar tautastērpiem, rotaļu laukumiem un trenažieriem? Vai nepieciešams teritorijas pārdalījums – vai būs reģionālā reforma un kādas būs tās sekas?

Latvijas Lauku foruma prezentācija par LEADER šodien un iepriekš ŠEIT.

Otrā dienā kā pirmā runāja Liene Jansone, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore. Viņa uzdeva ļoti daudz jautājumu, kas saistīti ar LEADER nākotni, par mūsu redzējumu un kāds ir mūsu viedoklis daudzos jautājumos. Gada laikā ir jātop mūsu kopīgai vīzijai, uz ko LEADER virzās un attīstās. Pašreiz LEADER saņem 5% no kopējā ELFLA budžeta, un šobrīd nav zināms kopējais Lauku attīstības programmai paredzētais daudzums nākotnē, tāpēc nav skaidrs, vai uz nākošo periodu šis lielums paliks tāds pats. Kā vēl viens būtisks jautājums radās par Pierīgu, atstāt vai izslēgt, jo tā attīstās ļoti strauji un Pierīgai ir lielākas iespējas, salīdzinot ar laukiem, kas atrodas, piemēram, 100 km rādiusā. Prezentācija skatāma ŠEIT.

Nākošā bija Edīte Kubuliņa, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja. Radās jautājums, vai ar zivsaimniecību nevar nodarboties arī iekšzemē (šobrīd šajā fondā darbojas tikai piekrastes VRG) un projektus sniegt tie, kas atrodas pie upēm un ezeriem. Uz ko Edīte atbildēja, vai ir argumenti un ir racionāli mainīt teritoriju un robežas? Prezentācija skatāma ŠEIT.

Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs, savas prezentācijas laikā izteica vairākas vērtīgas atziņas:

• Kādus indikatorus mēs gribam sasniegt? Uz ko mēs ejam?
• Šobrīd aizvien vairāk palielinās plaisa starp Rīgu un laukiem (piemēram, vidējie ienākumi laukos šobrīd ir tādā līmenī, kādi tie bija pirms 10 gadiem Rīgā, un šī starpība turpina palielināties);
• “Paēdušais neēdušos nesapratīs”;
• Ja laukos paši cilvēki nezin, ko un kā grib, uz kurieni virzīties un par to cīnīties, tad “no augšas” vienmēr pateiks, ko un kā jums vajag darīt;
• Laukos nav bezperspektīvas teritorijas, katrā teritorijā vienmēr var atrast kādu “guļošo talantu”;
• Nākotnē ES atslēgas vārds “sadarbība”.

Prezentācija skatāma ŠEIT.

Elita Benga, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja, pētniece, prezentēja kopsavilkumu par LEADER/ SVVA pieejas novērtējumu par ieguldījumu Latvijas Lauku Attīstības programmas 2014.-2020.gadam un rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam mērķu sasniegšanā un vietējā attīstībā. Viņas ieteikumi bija vairāk dot iniciatīvas pašiem un līdz ar to arī pašiem lielāka atbildība. Mācīties no kļūdām, nevis sodīt. Novērtējuma rezultāti skatāmi ŠEIT.

Jevgēnija Butņicka, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta vadītāja vietniece, Reģionālās attīstības nodaļas vadītāja, stāstīja par politiku pēc 2020.gada. Galvenais, kas šobrīd ir iezīmējies, ka aptuveni 64 miljoni no ERAF tiks novirzīti darbavietu radīšanai caur LEADER pieeju. Prezentācija skatāma ŠEIT.

Sniedze Sproģe, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos, uzskata, ka ir nepieciešamas reformas un pārmaiņas mūsu valstī, taču tādas, lai tās būtu jēgpilnas. Nākotnē aizvien nozīmīgāka būs mobilitāte, lai visi varētu ātri pārvietoties, tāpēc daudzas lietas apstājas pie lauku ceļiem.

Kopumā visi braucēji atzīst, ka pasākums bija interesants un noderīgs. Nākošais plānošanas periods, kas būs no 2020. – 2027.gadam būs pārsteigumiem, notikumiem un izaicinājumiem bagāts.

Projektu vadītāja

Ilvija Ašmane