Kā iesaistīt jauniešus bioekonomikā – BLP Bioeconomy & Youth Zviedrijā

No 2018.gada 21.-23.novembrim projektu vadītāja Ilvija Ašmane devās uz Stokholmu, Zviedriju, lai piedalītos projektā “BLP Youth: Baltic Leadership Programme on Bioeconomy & Youth” jeb, īsāk sakot, mērķis bija noskaidrot, kā iesaistīt mūsdienu jaunatni bioekonomikā. Šī ir pirmā tikšanās klātienē, kurai sekos vēl arī noslēgums Viļņā pēc 2 mēnešiem.

Projektu organizē Zviedrijas institūts (Swedish Institute) un Ziemeļu Ministru Padome (Nordic Council of Ministers).

Uz šo pasākumu tika atlasīti 30 cilvēki no dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm, kas kopā centīsies vienoties un saprast, ko mēs kā sabiedrība varam darīt, lai mazinātu cilvēku radītās sekas uz apkārtējo vidi, kā jauniešus ieinteresēt bioekonomikas jomā, jo tieši viņi ir tie, kas dzīvos uz šīs zemes ilgāk par mums.

Pasākumu atklāja Kurt Bratteby un Gabor Schneider no Zviedrijas Institūta, kas iepazīstināja ar šī projekta ideju un sagaidāmajiem rezultātiem, prezentācija šeit un šeit.

Pēc tam Torfi Johannesson no Ziemeļu Ministru Padomes pastāstīja par Padomes uzbūvi, funkcijām, nozīmi un par ES Baltijas jūras reģiona stratēģiju (EUSBSR), kuras 3 galvenie virzieni ir:

• Glābt jūru;
• Savienot reģionus;
• Palielināt labklājību.

Ilgtspējīgas bioekonomikas jomā Padome izvirzījusi 5 galvenos principus:

Pilna prezentācija šeit.

Erla Huld Hadaoui no Ziemeļu Ministru Padomes atbild par bērnu un jauniešu iesaisti. Viņas 5 atziņas, kā to izdarīt:

• Izpratne;
• Procesu identificēšana;
• Lomu un atbildību sadalīšana;
• Zināšanas;
• Integrācija.

Prezentācija šeit.

Fredrika Gullfot pastāstīja sava biznesa pieredzi par aļģu audzēšanu. Viņa apgalvo, ka zivis Baltijas jūrā samazinās ik brīdi un ka zivju eļļa drīz vairs nebūs pieejama vai arī tās kvalitāte vairs nebūs tāda kā agrāk. Viņa nodarbojas ar aļģu audzēšanu, no kurām ražo omega-3 taukskābes, vairāk informācijas viņu mājas lapā www.simris.com un prezentācija pieejama šeit.

Sven Beyersdorff iepazīstināja ar sistēmu perspektīvām, teoriju, tehnoloģiju adaptēšanas modeli, līderības teoriju un dažiem piemēriem. Pēc tam sekoja darbs grupās, kur vajadzēja modelēt situāciju, kāda būs Baltijas jūra pēc 50 gadiem. Prezentācija šeit.

Ļoti interesanta izvērtās Peter Carlsson lekcija par industriālo simbiozi. Viņš ir no Sotenas pašvaldības Zviedrijā izveidotā Industriālās simbiozes centra. Viņš aprakstīja, kā viņam izdevās savest kopā vairākas zivsaimniecības organizācijas, kur rezultātā tiks izbūvēta biogāzes stacija. Tā rezultātā tiek panākts CO2 ietaupījums, samazināta eitrofikācija un transports, radītas jaunas darbavietas un uzņēmumi. Pilnu prezentāciju skatīt šeit.

Paralēli lekcijām un grupu darbiem bija ļoti interesanti grupas saliedēšanās pasākumi, piemēram, kur katrs uzraksta uz lapiņas jautājumu un iet noskaidrot atbildi, pēc tam ar lapiņām samainās un meklē nākamo sarunu biedru. Šādā veidā var ļoti ātri uzzināt daudz par otru cilvēku.

Otrs uzdevums bija bez runāšanas grupiņai jāizveido no dažādiem materiāliem “vienotība” (unity). Zemāk bildē redzams rezultāts.

Rezultātā var teikt, ka ir iepazīti ārkārtīgi dažādi cilvēki no dažādām grupām un nozarēm, taču visus vieno kas kopīgs – tā ir interese un sasaiste ar bioekonomiku.

 

Projektu vadītāja

Ilvija Ašmane